Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

IĻĢUCIEMA VIDUSSKOLA

Dzirciema ielā 109, Rīgā, LV-1055, reģ. Nr. LV90000013606

tālrunis 67469690, fakss 67469690, e-pasts icvs@riga.lv

 

Rīgā

28.12.2015.                                                                                                    Nr. 1-9/253

                                                                   

 

                                                               izdota saskaņā ar

Valsts pārvaldes iekārtas likuma

72.panta pirmās daļas 2.punktu un

Iļģuciema vidusskolas nolikuma 62.punktu

 Grozījumi lejupielādējami šeit

Iļģuciema vidusskolas izglītojamo mācību sasniegumu   vērtēšanas kārtība

 

I.      Vispārējie jautājumi

 

1.  Iļģuciema vidusskolas izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk -vērtēšanas kārtība) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un procedūru Iļģuciema vidusskolā, nodrošinot vērtēšanas kvalitāti atbilstoši Valsts vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu prasībām.

2.   Mācību sasniegumu vērtēšana ir integrēta mācību procesa sastāvdaļa izglītojamā zināšanu, prasmju, attieksmju, kā arī mācību sasniegumu attīstības dinamikas noteikšanai un izglītības procesa pilnveidošanai.

3. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un īstenoto izglītības programmu.

4.  Vērtēšanas kārtība ir vienāda visām Iļģuciema vidusskolā īstenotajām izglītības programmām, tās prasības jāievēro visiem skolas pedagogiem un visos mācību priekšmetos.

5.   Ar vērtēšanas kārtību tiek iepazīstināti visi Iļģuciema vidusskolaspedagogi, katra mācību gada sākuma pedagoģiskās padomes sēdē, aktualizējot vērtēšanas kārtības pamatus.

6.   Vērtēšanas kārtība atrodas visiem pieejamā vietā kopā ar Iļģuciema vidusskolas nolikumu. Vērtēšanas kārtība tiek publicēta Iļģuciema vidusskolas mājas lapā.

7.   Vērtēšanas kārtība izstrādāta saskaņā ar LR likumiem un normatīvajiem dokumentiem. Ja LR likumos vai normatīvajos dokumentos tiek izdarītas izmaiņas, šīs izmaiņas tiek izdarītas Iļģuciema vidusskolas izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā.

 

II .Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi

 

8. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis – objektīvs un profesionāls izglītojamā

sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra izglītojamā dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un izpratni par mācīšanās panākumiem.

9. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi :

9.1. veicināt izglītojamā, pedagogu un vecāku sadarbību;

9.2. konstatēt katra izglītojamā sasniegumus, ievērojot viņa individualitāti;

9.3. veikt nepieciešamo mācību procesa korekciju izglītojamā mācību sasniegumu uzlabošanai;

9.4. motivēt izglītojamos pilnveidot savus mācību sasniegumus;

9.5. sekmēt izglītojamo līdzatbildību par mācību rezultātiem, mācot izglītojamos mācīties un

veikt pašnovērtējumu.

 

III. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi

 

10. Prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu standartos ir noteikts

obligātais mācību priekšmeta saturs un prasības izglītojamā sasniegumiem.

11. Pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

12. Vērtējuma atbilstības princips – noslēguma pārbaudes darbā izglītojamam tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darbu organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu.

13. Vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas, praktiskas un kombinētas pārbaudes,

individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus.

14. Vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai informētu par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām, attieksmēm (pamatizglītībā arī mācību sasniegumu attīstības dinamiku) un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu.

15. Vērtējuma obligātuma princips – izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

IV Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība un vadība

 

 16. Iļģuciema vidusskolas sākumskolas izglītojamo sasniegumus mācību procesā vērtē saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību:

16.1. 1. klasē - aprakstoši, īsi rakstiski vai mutiski raksturojot izglītojamo mācību darbību,

mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmes, attieksmi pret mācībām un mācību  sasniegumu attīstības dinamiku;

16.2. 2. – 3. klasē latviešu valodā un matemātikā 10 ballu vērtēšanas skalā, 3.klasē angļu valodā, pārējos mācību priekšmetos – aprakstoši;

16.3. E–klasē (elektroniskā žurnālā; turpmāk – žurnālā) vērtējumus mācību priekšmetos,

kuros izmanto aprakstošo vērtēšanas sistēmu, apzīmē šādi: “X” – apguvis; “/ ” – daļēji

apguvis; “ – “ – vēl jāmācās.

16.4. 2. – 3. klasē latviešu valodā un matemātikā, 3.klasē angļu valodā veiktie kārtējie vērtējumi žurnālā  ierakstāmi, izmantojot apzīmējumus “ieskaitīts” (i) vai “neieskaitīts” (ni).

17. Iļģuciema vidusskolas izglītojamo sasniegumus 2.un 3.klasēs latviešu valodā un matemātikā, 3.klasē angļu valodā, 4. – 12. klasēs visos mācību priekšmetos vērtē 10 ballu vērtēšanas skalā (10- „izcili”, 9 - „teicami”, 8 - „ļoti labi”, 7 - „labi”, 6 - „gandrīz labi”, 5- „viduvēji”, 4 - ”gandrīz viduvēji”, 3 – „vāji”, 2 - „ļoti vāji”, 1 – „ļoti, ļoti vāji”). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus vērtē ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

18. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

18.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

18.2. iegūtās prasmes un iemaņas, radošums;

18.3. attieksme pret izglītošanos;

18.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika (4.–9.klasēs).

 

9 – 10 balles skolēns iegūst

- ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka spēj mācību saturu uztvert, iegaumēt, reproducēt, izmantot pēc parauga līdzīgā situācijā, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

- prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

- spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, pareizi samērot ar realitāti;

- spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

- prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā.

6 – 8 balles skolēns iegūst

- spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

- prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

- uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;

- mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;

- ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

- vērojama veiksmīga mācību sasniegumu attīstība.

4 – 5 balles skolēns iegūst

- ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus un likumsakarības, gandrīz bez kļūdām risina tipveida uzdevumus;

- mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

- mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

- var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;

- ir apguvis sadarbības un saziņas pamatprasmi;

- vērojama mācību sasniegumu attīstība.

1 – 3 balles skolēns iegūst

-   pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

- mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;

- personisko attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;

- maz attīstīta sadarbības prasme;

- mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.

 

izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

 

19. Iļģuciema vidusskolā vērtēšanā izmanto šādas mācību sasniegumu vērtēšanas formas: mutiskā, rakstiskā, praktiskā, kombinētā. To veidu, skaitu, izpildes laiku, vērtēšanas kritērijus nosaka skolotājs atkarībā no izglītības programmas, mācību priekšmeta programmas un tā satura organizācijas.

20. Mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskie paņēmieni ir:

20.1. ievadvērtēšana - mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta

apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu  par turpmāko mācību procesu;

20.2. kārtējā vērtēšana mācību procesa laikā, nosakot izglītojamā mācību sasniegumus, lai tos uzlabotu un saskaņotu mācību procesa norises, mācību mērķa un izmantoto metožu savstarpējo atbilstību, kā arī veicinot izglītojamā pašnovērtēšanas prasmes un atbildību;

20.3. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā.

21. Mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto daudzveidīgus metodiskos paņēmienus, atbilstoši mācību procesā izmantojamām mācību metodēm:

21.1. ievadvērtēšanā – novērošanu, sarunu, aptauju, uzdevumu risināšanu u.tml.;

21.2. kārtējā vērtēšanā – novērošanu, sarunu, aptauju, uzdevumu risināšanu, darbu ar tekstu, laboratorijas darbu, eksperimentu, demonstrējumu, vizualizēšanu, individuālo vai grupas projektu, eseju, referātu, diskusiju, darbu mapi, mājas darbu vai tamlīdzīgu metodisko paņēmienu;

21.3. nobeiguma vērtēšanā – rakstisku vai kombinētu pārbaudes darbu, laboratorijas darbu, pētniecisko darbu, domrakstu, individuālo vai grupas projektu, darbu mapi, ieskaiti, eksāmenu vai tamlīdzīgu metodisko paņēmienu.

22. Ievadvērtēšanā izglītojamā zināšanas un prasmes vērtē aprakstoši vai ar vērtējumu „ieskaitīts”(i) vai „neieskaitīts” (ni).

23. Kārtējā vērtēšanā izglītojamā zināšanas un prasmes 1. klasē tiek vērtētas aprakstoši, 2. – 3. klasē latviešu valodā un matemātikā, 3.klasē angļu valodā, 4. – 12. klasē visos mācību priekšmetos – ar vērtējumu „ieskaitīts” (i) vai „neieskaitīts” (ni). Vērtējumu “ieskaitīts” izglītojamais var iegūt par izvirzītajiem kritērijiem atbilstošu, pareizi vai daļēji pareizi (50–70 %) veiktu darbu, atbilstoši katra mācību priekšmeta specifikai.

24. Nobeiguma vērtēšanā obligāti iekļaujami uzdevumi un jautājumi izglītojamā produktīvās

darbības kontrolei. Pedagoga vai izglītības iestādes, izglītības pārvaldes (nodaļas) veidotos nobeiguma pārbaudes darbus 4. – 12. klasē vērtē 10 ballu skalā. Vismaz nedēļu pirms pārbaudes darba veikšanas pedagoga pienākums ir informēt izglītojamos par pārbaudes darba veikšanas laiku, ar pārbaudes darba saturu; pirms pārbaudes darba uzsākšanas ar vērtēšanas kritērijiem, darbu labošanas ilgumu.

25. Minimālais pārbaudes darbu vērtējumu 10 ballu skalā (turpmāk – ieskaites) un kārtējo pārbaudes darbu skaits 5.-12.klasēs (vērtēšanas kārtība 1.-4.klasēs 1.pielikums, 2.pielikums):

 

Stundu skaits nedēļā

Pārbaudes darbi semestrī

1

3

2

3

3

4

4

5

5 – 6

6 un vairāk

 

27. Valsts pārbaudes darbi tiek organizēti saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem.

28. Lai novērstu skolēnu pārslodzi, vienā dienā skolēniem drīkst būt 1.-4.klasē ne vairāk par vienu tēmas noslēguma (nobeiguma) pārbaudes darbu, 5.-12.klasē ne vairāk par 2 tēmas noslēguma (nobeiguma) pārbaudes darbiem.

29. Katra semestra pirmajā nedēļā mācību priekšmetu skolotāji, iesniedzot direktora vietniekam izglītības jomā tematisko plānojumu, atbilstoši mācību priekšmetu tēmām vai to loģiskām daļām paredz tajā arī nobeiguma pārbaudes darbu laikus, norādot pārbaudes darbu nedēļu.

30. Direktora vietnieks izglītības jomā  veido skolēnu pārbaudes darbu grafiku mēnesim.

31. Līdz katra mēneša 29.datumam skolotāji precizē pārbaudes darbu datumus nākamajam mēnesim un iesniedz direktora vietniekam izglītības jomā, precizētais grafiks tiek izlikts skolēniem pie informatīvajā stendā pie stundu saraksta iepriekšējā mēneša pēdējā dienā.

32. Vērtēšanu var veikt:

  • skolotājs mācību procesā, veidojot pārbaudes darbus, pārbaudot un analizējot skolēnu atbildes, mājas darbus, patstāvīgos darbus, novērojot mācību procesu klasē – prasmju attīstību, attieksmju veidošanos;
  • skolēni savstarpējā vērtēšanā pēc skolotāja izvirzītiem vai pašu skolēnu veidotiem kritērijiem; vērtēšana var notikt atklāti vai aizklāti, uz vietas klasē vai patstāvīgi mājās, tā var izpausties kā novērtēšana punktos, rakstiskas atsauksmes vai recenzijas rakstīšana, mutiska novērtēšana, balsošana par vērtējumu u.c.;
  • skolēns pašvērtējumā pēc skolotāja izvirzītiem vai paša formulētiem kritērijiem, novērtējot savu darbu, vērtējot savu izaugsmi.

33. Pārbaudes darbi ir īpaša, noteiktā kārtībā sagatavota procedūra skolēnu zināšanu un prasmju noteikšanai.

33.1.skolēnu mācību sasniegumus var vērtēt, pārbaudot tos mutvārdos, rakstiski, praktiski vai kombinēti;

33.2. pārbaudes darbs dod iespēju izvērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret valsts standarta prasībām, izsakot to noteiktā vērtējumā, vai salīdzināt skolēnu sniegumus savā starpā;

33.3. pārbaudes darbus skolotājs organizē ar nolūku kontrolēt un uzlabot skolēnu ikdienas sniegumu (kārtējās pārbaudes) vai izvērtēt skolēnu sniegumu tēmas, semestra vai gada nobeigumā (nobeiguma pārbaudes, ieskaites);

33.4. pārbaudes darbā tā veidotāji ietver dažāda veida uzdevumus (objektīvi vērtējamus – ar vienu pareizu atbildi, un subjektīvi vērtējamus – iespējamas dažādas skolēnu atbildes, kuru vērtējums atkarīgs no izstrādātajiem kritērijiem);

33.5. vērtēšanas kritērijus pārbaudes darba veidotāji izstrādā atbilstoši darba mācību un vērtēšanas mērķiem;

33.6. veidojot pārbaudes darbus, tiek ievēroti šādi vērtēšanas kritēriji:

33.6.1

Vērtēšanas komponents

Vērtējums kārtējās pārbaudēs

Vērtējums ieskaitēs, nobeiguma pārbaudēs

Zināšanas (reproduktīvā daļa)

25 % – 33 %

40 %

Prasmes (produktīvā daļa)

25 %

60 %

Attieksmes

25 %

———–

Attīstības dinamika

17 % – 25 %

———–

 

               

 

 

  33.6.2.

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

% robežas punktu sadalījumam

0,1

11

22

35

47

60

68

77

87

96

10

21

34

46

59

67

76

86

95

100

 34. Mājas darbu un darba (pierakstu) burtnīcu vērtēšana:

34.1. mājas darbi ir obligāti vērtējami un fiksējami E-klases žurnālā („ieskaitīts/neieskaitīts”; „i/ni”) atsevišķā lappusē (matemātikā (1.-8.klase) un valodu mācību priekšmetos.) Mājas darbu summatīvais (apkopojošais) vērtējums (matemātikā (1.-8.klase), latviešu valodā, angļu valodā), kas veidojas, summējoties punktu skaitam par katru mājās darbu, tiek ielikts E-klases žurnālā kā atsevišķs vērtējums pie mācību stundām. Pārējos mācību priekšmetos mājas darbu vērtēšana un fiksēšana E-klases klases žurnālā notiek saskaņā ar skolotāja ieskatiem un vērtēšanas mērķi;

34.2. mājas darbu vērtējumu skaitu mēnesī nosaka katrs pedagogs pēc nepieciešamības, par to vienojoties metodiskajā komisijā; mājas darbi, par kuriem tiek saņemti vērtējumi, ir obligāti;

34.3. darba (pierakstu) burtnīcas vērtēšana notiek saskaņā ar skolotāja ieskatiem visos mācību priekšmetos. Vērtējumi tiek fiksēti žurnālā priekšmeta mājas darbu lappusē vai kārtējo ierakstu lappusē atkarībā no vērtēšanas mērķa.

35. Mācību sasniegumus vērtē regulāri, tādā veidā informējot vecākus (vai aizbildņus) par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

36 Izglītojamie 1.-6.klasei izmanto papīrformāta dienasgrāmatu, 7.-12.klasei izmanto E-klases dienasgrāmatu. Par to, lai katrs ikdienas mācību darbā iegūtais vērtējums un mājās uzdotais tiktu ierakstīts izglītojamā dienasgrāmatā,  izglītojamais ir pats atbildīgs.

37. Katra semestra pirmajās divās nedēļās izglītojamais prognozē savu semestra vērtējumu katrā mācību priekšmetā; prognozējošo vērtējumu mācību priekšmeta skolotājs ieraksta E-klases žurnālā, bet izglītojamais visus prognozējošos vērtējumus ieraksta skolēna mācību darba vērtējuma lapā. Semestra beigās izglītojamais sadarbībā ar vecākiem un klases audzinātāju izvērtē savu mācību darbu.

38. 4.-12.klašu skolēniem pirms pavasara skolēnu brīvlaika tiek izlikti starpvērtērtējumi visos mācību priekšmetos. Tiem ir informatīvs raksturs. 4.-12.klases izglītojamie saņem starpliecības.

39. Pēcpārbaudījumi un papildus mācību pasākumi (konsultācijas) izglītojamam mācību gada beigās ir obligāti mācību priekšmetos, kuros mācību sasniegumu vērtējums:

  • 1.–3. klasē neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm, vai gada vērtējums nav saņemts;
  • 4.-8., 10. un 11.klasē gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm vai gada vērtējums nav saņemts.

39.1. pēcpārbaudījuma vērtējumu ieraksta žurnālā. Pēcpārbaudījuma vērtējumu var pielīdzināt gada vērtējumam.

40. 10.klasē izglītojamie atbilstoši direktores apstiprinātajai skolas zinātniski pētnieciskās darbības plānam izvēlas zinātniski pētnieciskā darba (turpmāk -ZPD) tēmu un uzraksta ZPD ievada daļu, izstrādā literatūras sarakstu un iesniedz darba vienu daļu (teorētisko vai prakstisko), un aizstāv šo darba daļu; ZPD pilnībā izstrādā un aizstāv 11.klasē; gan 10.klasē, gan 11.klasē izglītojamā padarīto darbu novērtē 10 ballu skalā, 10.klasē zinātniski pētnieciskā darba vērtējumu ieraksta klases žurnālā pie zinātniski pētnieciskā darba izstrādes, bet 11.klasē par zinātniski pētniecisko darbu skolēns 2.semestrī saņem atsevišķu vērtējumu, kurš tiek ierakstīts liecībā. Iegūstot vispārējo vidējo izglītību, ZPD vērtējumu atspoguļo arī atestāta sekmju izrakstā.

41. 1.–9. klašu izglītojamie izstrādā projekta darbu kādā no mācību priekšmetiem, par kuru 5.-9.klases izglītojamie saņem vērtējumu. Projekta darba vērtējums tiek ierakstīts žurnālā pie attiecīgā mācību priekšmeta, kura ietvaros skolēns izvēlējās izstrādāt darbu.

42. Izglītojamam, kurš mācās ārzemēs (uz laiku līdz 1 gadam), e-klases žurnālā vērtējuma aile mācību priekšmetos tiek atstāta tukša; Izglītības iestādei ir tiesības pieprasīt, lai izglītojamā vecāki vai pilngadīgais izglītojamais iesniedz dokumentus, kas raksturo un apliecina citā valstī apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu. Izglītības iestāde vērtē iesniegtos dokumentus un izglītojamā mācību sasniegumus, pieaicinot vismaz trīs attiecīgo mācību priekšmetu pedagogus (ja nepieciešams), kā arī intervējot izglītojamā vecākus un izglītojamo; ar direktores rīkojumu nosaka nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

43. Ja vecāki vai viens no vecākiem, vai pilngadīgais izglītojamais apstrīd gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā un pārrunās ar attiecīgā mācību priekšmeta pedagogu, pieaicinot izglītības iestādes administrācijas pārstāvi, vienošanās nav panākta, vienam no vecākiem vai pilngadīgajam izglītojamam ir tiesības divu nedēļu laikā pēc gada vērtējuma paziņošanas iesniegt lūgumu pārskatīt vērtējumu mācību priekšmetā. Šādā gadījumā:

43.1. direktore izveido apelācijas komisiju (pieaicinot attiecīgā mācību priekšmeta metodiskās grupas pārstāvjus un citus pedagogus);

43.2. apelācijas komisija, pamatojoties uz mācību priekšmeta standarta prasībām, mācību priekšmeta programmā noteiktajām prasībām un izglītojamā mācību sasniegumu analīzi, ja nepieciešams, organizē pēcpārbaudījumu un sniedz atzinumu direktoram;

43.3. direktore pieņem lēmumu par izglītojamā gada vērtējuma apstiprināšanu attiecīgajā mācību priekšmetā vai tā pārskatīšanas kārtību un informē par to vecākus vai pilngadīgo izglītojamo.

44. Izglītības iestādes administrācija:

44.1. seko, lai tiktu ievērota šajā dokumentā paredzētā kārtība;

44.2. katra mēneša beigās veido skolā vienotu pārbaudes darbu grafiku nākamajam mēnesim; pārbaudes darbu grafiks atrodas izglītojamiem, vecākiem un pedagogiem pieejamā vietā. Pārbaudes darbu plānojumā – grafikā tiek iekļauti 10 ballu vērtējumam atbilstošie pārbaudes darbi, tai skaitā arī ilgstošākā laika posmā veikto uzdevumu, projektu, radošo, praktisko darbu, pētījumu u. c. izpildes termiņš;

44.3. katra mēneša pēdējā nedēļā saskaņo pārbaudes darbu laikus nākamajam mēnesim;

44.4. seko, lai vienā dienā katrai klasei nebūtu vairāk par vienu nobeiguma pārbaudes darbu 1. – 4. klasē un diviem nobeiguma pārbaudes darbiem 5. –12. klasē;

44.5. nodrošina pedagogu un vecāku sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu analīzē;

44.6. ne retāk kā reizi semestrī pārbauda, kā pedagogi veikuši ierakstus par izglītojamo sasniegumiem žurnālos;

44.7. nodrošina vienotu izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu skolā.

45. Pedagogi:

45.1. atbilstoši mācību priekšmeta standartam un programmai nosaka un tematiskajā plānā atzīmē pārbaudes darbu veidus un norises laiku;

45.2. katra mēneša pēdējā nedēļā ar direktores vietnieci izglītības jomā vēlreiz saskaņo tematiskajā plānā paredzēto pārbaudes darbu laiku;

45.3. veidojot nobeiguma pārbaudes darbus, paredz uzdevumus, kas ļauj novērtēt gan izglītojamā apgūto zināšanu apjomu un iegūtās prasmes un iemaņas, gan attieksmes un radošumu, kā arī izstrādā vērtēšanas kritērijus un ar tiem pirms darba veikšanas iepazīstina izglītojamos;

45.4. ievēro vienotu pieeju nobeiguma pārbaudes darbu, diagnosticējošo darbu un valsts pārbaudes darbu rezultātu apstrādē, analīzē un vērtēšanā, iegūtās informācijas izmantošanā;

45.5. izvēlas piemērotākās vērtēšanas formas un metodes, lai dotu iespēju katram izglītojamam apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas;

45.6. ievēro šajā kārtībā noteiktos pārbaudes darbu labošanas un vērtējumu izlikšanas termiņus (49.1., 49.2.p-ts);

45.7. veicot pārbaudes darbu analīzi, precizē plānoto mācību procesu turpmāk;

45.8. pedagogs garantē izglītojamo vecākiem kopējā sarunā iespēju iepazīties ar sava bērna sasniegumiem nobeiguma pārbaudes darbos, diagnosticējošos un valsts pārbaudes darbos;

 

V. Izglītojamā mācību sasniegumu atspoguļošana

 

46. Izglītojamā mācību sasniegumu atspoguļošanu īsteno atbilstoši prasībām LR normatīvajos aktos.

47. 1.–12. klases izglītojamo sasniegumus ieraksta E-klases žurnālā.  1.-6.klases izglītojamā pienākums ir dot pedagogam dienasgrāmatā ierakstīt un/vai parakstīt saņemto vērtējumu pēc tā uzzināšanas.

48. Klases audzinātājs nodrošina izglītojamo un viņa vecāku iepazīstināšanu ar izglītojamā sekmēm ikmēneša sekmju izrakstā. Vecāki ar parakstu apliecina iepazīšanos ar sekmju izrakstu.

49. Ja skolēnu mācību sasniegumi tiek vērtēti 10 ballu skalā, tiek ierakstīts saņemto ballu cipars. Ja saņemtais vērtējums ir „ieskaitīts”, tiek ierakstīts saīsinātais apzīmējums „i”. Ja saņemtais vērtējums ir „neieskaitīts”, tiek ierakstīts saīsinātais apzīmējums „ni”.

49.1.  Mutvārdu pārbaudē skolēna vērtējums tiek fiksēts tajā paša dienā, kad notikusi mācību stunda, par vērtējumu informējot izglītojamos nākamajā mācību stundā.

49.2.  Kārtējā pārbaudes darba vērtējums skolēnam tiek darīts zināms ne vēlāk kā pēc 3 darba dienām, vērtējums tiek ierakstīts E-klases žurnālā pārbaudes darba veikšanas datumā. Nobeiguma pārbaudes darba vērtējums (tostarp, referāta, domraksta, projektu darba u.tml.) tiek ielikts E-klases žurnālā 10 darba dienu laikā un nākamajā mācību stundā paziņots skolēniem.

49.3. Ierakstu E-klases žurnālā „nv” izglītojamais saņem, ja:

  • izglītojamais vērtēšanas brīdī darbu nav nodevis;
  • izglītojamais atsakās atbildēt uzdoto.

49.4. Ja attiecīgajā mācību priekšmetā skolēns ir izstrādājis projektu darbu vai ar labiem panākumiem piedalījies konkursos, olimpiādēs, skolēns var saņemt papildus vērtējumu par savu darbu.

50. Tiekoties ar vecākiem, pedagogam ir atļauts izmantot tikai tos žurnālā vai citos dokumentos izdarītos ierakstus, kas attiecas uz šo vecāku bērnu. Ja vecāki vēlas uzzināt sava bērna sasniegumus salīdzinājumā ar citiem izglītojamiem, informācija jāsniedz, nenosaucot vārdā citus izglītojamos.

51. Pedagogu un vecāku sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu pilnveidē nodrošina arī šādas saziņas formas: pārbaudes darbi, darbu mapes, individuālas sarunas ar klases audzinātāju, priekšmetu pedagogiem, iestādes administrāciju, vecāku sapulces.

52. Pēc vajadzības klašu vecāku sapulcēs vecākus iepazīstina ar Valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartiem, mācību priekšmetu standartiem un programmām;

53. skolēnus, kuri kārto valsts noteiktos pārbaudes darbus, ar valsts noteikto pārbaudījumu prasībām iepazīstina divreiz mācību gada laikā, veicot instruktāžu (ar skolēnu parakstiem) par pārbaudījumu kārtību.

 

VI. Vērtējuma uzlabošana

 

54. Ja izglītojamais ir saņēmis vērtējumu un vēlas to uzlabot vai dažādu iemeslu dēļ nav veicis darbu, viņš ir tiesīgs 2 nedēļu laikā no pārbaudes darba dienas vai atgriešanās skolā pēc attaisnotā kavējuma, vienojoties ar mācību priekšmeta skolotāju par izpildes laiku, iegūt un uzlabot vērtējumu, pirms tam obligāti apmeklējot konsultācijas pie mācību priekšmeta skolotāja un veicot iepriekšējā darba kļūdu labojumu (ja tāds ir iespējams), kurš tiek ieskaitīts.

54.1. Ja izglītojamais slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz pārbaudes darbu, tad viņš kārto pārbaudes darbu divu nedēļu laikā pēc atgriešanās  izglītības iestādē, individuāli vienojoties ar pedagogu par izpildes laiku. Izglītojamais pats ir atbildīgs par savlaicīgu pārbaudes darba nokārtošanu. Ja izglītojamais divu nedēļu laikā nenokārto pārbaudes darbu, tad viņš nesaņem vērtējumu. E - klases žurnālā skolotājs blakus ierakstam “n” (nav bijis stundā) veic ierakstu - nav vērtējuma (nv). Ilgstošas slimības gadījumā neveikto pārbaudes darbu izpildes termiņš, vienojoties ar pedagogu, tiek pagarināts.

54.2. Izglītojamam, kurš kārtējā vai nobeiguma vērtēšanā ir saņēmis vērtējumu, zemāku par 4 ballēm, ja nepieciešams, mācību priekšmeta skolotājs uz noteiktu periodu nodrošina atbalsta pasākumus mācību sasniegumu un mācīšanās prasmju uzlabošanai.

54.3. Izglītojamais vērtējumu par attiecīgo nobeiguma pārbaudes darbu drīkst uzlabot tikai vienu reizi.

55. Izglītojamam sava semestra vērtējuma uzlabošanai, vienojoties ar attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju, ir iespēja veikt kādu papildu darbu, par ko tiek saņemts papildu vērtējums.

56. Īpašos gadījumos, ja piemērot šo vērtēšanas kārtību nav iespējams, to nosaka direktors vai direktora vietnieks izglītības jomā kopā ar attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju.

 

VII. Skolēnu sasniegumu vērtēšana semestra un gada noslēgumā

 

57.  Semestra vērtējumu veido:

57.1. vismaz no trīs vērtējumiem ballēs, no kuriem vienam ir jābūt noslēguma (nobeiguma vērtējumam) pārbaudes darba vērtējumam.

57.2.  semestra vai mācību gada noslēguma vērtējums nav aritmētiskais vidējais; izliekot vērtējumu, skolotājs ņem vērā iegūto pārbaudes darbu vērtējumus, ievērojot izglītojamā mācību sasniegumu dinamiku, mājasdarbu vērtējumus;

57.3.   ja skolēns ir uzlabojis savu vērtējumu noteiktajā kārtībā, vērā tiek ņemts uzlabotais vērtējums;

57.4.  vērtējums „ieskaitīts/neieskaitīts” var tikt ņemts vērā, nosakot semestra vērtējumu 1 balles robežās.

58. Lai saņemtu semestra vērtējumu, jābūt uzrakstītiem visiem semestra noslēguma pārbaudes darbiem, izņēmums var būt semestra pēdējais vērtējums (pēdējais pārbaudes darbs, kas var palikt nerakstīts), ja skolēns ir ilgstoši slimojis.

59. Gada vērtējumu skolēniem izliek, ņemot vērā 1.un 2.semestra vērtējumu.

 

VIII. Sadarbība ar vecākiem

 

60.  Klašu audzinātāji regulāri ( 1x mēnesī) informē vecākus par skolēnu mācību sasniegumiem, izsniedzot katra mēneša beigās sekmju izrakstus.  Skolēnu pienākums ir iedot vecākiem parakstīt skolēnu dienasgrāmatas  un sekmju izrakstus.

61.  Reizi gadā tiek organizēta vecāku diena.

62.  Pēc vecāku pieprasījuma skolotāji sniedz vecākiem individuālu pārskatu par bērnu mācību sasniegumiem pārrunu veidā.

 

IX. Noslēguma jautājumi

 

63. Kārtību izstrādā izglītības iestādes metodiskā padome, apspriež pedagoģiskās padomes sēdē un apstiprina ar direktores rīkojumu, tā ir saistoša visiem Iļģuciema vidusskolas pedagoģiskajiem darbiniekiem, izglītojamiem.

64. Grozījumus kārtībā veic ar direktores rīkojumu, balstoties uz pedagoģiskās padomes ieteikumiem.

65. Iļģuciema vidusskolas izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība stājas spēkā ar 2016.gada 4.janvāri.

66. Ar šīs kārtības spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušu 2013.gada 28.decembra ar direktores rīkojumu Nr. 1-9/253 apstiprināto Iļģuciema vidusskolas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

 

 

 

Direktore                                                                                                            I.Tauriņa

 

 

 Pielikumi


 

 


Vakances